Āboli: finišs.

Mans ābolu process ir finišējis. Darbu sāku šūt 2010. gada 1. decembrī un vakar (2012. gada 17. martā)to pabeidzu. Pa vidu paspēju piedalīties 2 mazuļu robinos un aizstāvēt doktora disertāciju. Āboli palīdzēja, kad vajadzēja atpūtināt sapampušās smadzenes. Nevienā brīdī nebija sajūtas "kāpēc es izvēlējos tik lielu darbu?", "kad beidzot būs finišs?", arī tad, kad 10 rindiņas no vietas ir jāšuj melnā krāsā un katra rindiņa ir vismaz 60 krustiņi.

Gatavais izmērs ir 46x31cm. Viens ir skaidrs, ka šis ir noteikti nebūs pēdējais tāda izmēra izšuvums.

Ļoti iespējams, ka nākamajā darbā krustdūrienu nomainīšu pret petit-point dūrienu. Bet līdz tam vēl mazliet jāpagaida, jo plānā ir 2 mazuļu robini.

Manas krāsas

Šogad pirmo reizi piedalīšos calis.lv krustiņotāju organizētajā pārsteiguma robinā, kur izšuvējas izlozē kādu apdāvināmo - „upuri”, kam izšūt pārsteiguma dāvanu. Tāpēc, lai kaut nedaudz atvieglotu mana apdāvinātāja likteni, dažos nākamajos ierakstos centīšos pastāst nedaudz par sevi.

Sākšu ar krāsām. Apvienojot divu iedvesmojošu lapu Pinterest un Design Seeds iespējas, izveidoju kolāžu, kurā apvienotas man patīkošās krāsas.

Jāsaka godīgi, ka rezultāts mani pašu mazliet pārsteidza. Protams, bija skaidrs, ka tur nebūs indīgi košu toņu, bet nebiju domājusi, ka tik ļoti man patīk sarkanbrūnie toņi. Iepriekš likās, ka pasteļtoņi ir manējie. Bet nē, ne tik ļoti. 

Ābolu priekšpēdējais kadrs

Pēdējo reizi pārlieku rāmi. Un tad jau āboli būs gatavi :)

Kopskats pirms rāmja uzlikšanas

2011. gada bilance

Nav jau tā, ka pēc pēdējā ieraksta aprīlī adata bija pilnīgi aizmirsta. Šajā laikā paspēju piedalīties divu meitenīšu robinos un turpināju lēnām bakstīt ābolus.

Sivēns
Jūnijā un jūlijā šuvu mazo rozā radījumu. Ar šo darbiņu paspēju gan izbraukāt konferenci Vīnē, gan atpūsties Ikārijas salā Grieķijā un Milānā.

Visos lidojumos darbiņu ņēmu līdzi lidmašīnā, iepriekš sagatavojot un sagriežot diedziņus, ko plānoju sašūt. Kopumā drošības pārbaudi izgāju 4 dažādās lidostās un nekur neviens nepiesējās mazajam, apaļajam koka rāmim un, protams, adatai. Šķēres nodevu lielajā bagāžā. Nezinu, kā citiem Vinnija Pūka zvēriem, bet šim bija daudz ¾ krustiņu, līdz ar to bija visnotaļ uzmanīgi jāšuj un vēl kaut kā aizdomīgi bieži mezglojās diegi...

Tagad sivēns ir piebiedrojies citiem zvēriem Patrīcijas sedziņā.

Zaķenīte

Zaķenīti šuvu rudens pusē vājprātīgi stresainā un darbā sarežģītā laikā. Bet kā man patika šūt šo darbiņu. Tik skaisti toņi un to pārejas. Tas nekas, ka tur bija gan metāliskais, gan pērļu diegs. Noteikti kādreiz sašūšu vēl kādu zaķi. Ar nepacietību gaidu, kad zaķītis ieņems savu goda vietu segā.

Āboli

Lielā atgriešanās pie āboliem notika novembra beigās. Un tā tas izskatās tagad:

 

Un tā bija augustā:

un maijā: